Janvārī skolotāja Aija Ziediņa piedalījās Eiropas Savienības Erasmus+ projekta skolotāju kursos Somijā, lai iepazītu šīs valsts izglītības sistēmu. Kopā ar projekta dalībniekiem no Itālijas, Grieķijas, Vācijas, Polijas un Slovēnijas tika iepazītas trīs moderni aprīkotas skolas Joensuu, mēģināts saprast, kāds tad ir Somijas izglītības kvalitātes noslēpums, diskutēts par skolotāju darbu, par iekļaujošo izglītību un atbalstpersonāla lomu skolās. Šie bija jau otrie skolas pedagoģiskā personāla kursi Līgatnes novada vidusskolā realizētā projekta Nr.2018-1-LV01-KA101-046864 ietvaros.
Lūk, ko par piedzīvoto Somijā stāsta skolotāja:
Janvāra beigās piedalījos ES Erasmus+ projekta kursos Somijā, Joensu pilsētā. Šie bija jau otrie pedagoģiskā personāla kursi Līgatnes novada vidusskolā realizētā projekta ietvaros. Kursu tēma “Somijas un Eiropas izglītības sistēmas” tika izvēlēta tādēļ, ka jau gadiem dzirdam, ka Somijas skolēni gūst vienus no visaugstākajiem rezultātiem starptautiskajos pētījumos un Somijas izglītības sistēma ir labākā pasaulē. Kāds tad ir šis Somijas veiksmes stāsta noslēpums? – to uzzināt bijām ieradušies 19 skolotāji no Itālijas, Grieķijas, Vācijas, Polijas, Slovēnijas un. protams, no Latvijas. Dažās aktivitātēs mums pievienojās arī turku skolotāju grupa.
Šīs nedēļas laikā apmeklējām 3 ļoti moderni aprīkotas skolas Joensu reģionā un ikvienā no tām tika runāts par uzticēšanos un ticēšanu. “Mēs ticam, ka ikviena skola Somijā ir laba skola. Vecāki tic, ka bērnam vislabākā skola ir tā, kas atrodas vistuvāk mājām. Skolotāji tic, ka vecāki nogādās bērnu skolā, bet, ja bērnam pašam jāiet 2 km līdz skolai, tad ar viņu nekas slikts nenotiks.” Visi uzticas viens otram! Taču arī Somijā šobrīd notiek izglītības reforma un 2020.gada pavasarī diplomus saņems pirmie šīs reformas “rezultāti”. Kāpēc reforma, ja rezultāti ir tik labi? Un atbilde bija – jo pasaule mainās!
Protams, arī katrs kursu dalībnieks stāstīja par savu skolu un izglītības sistēmu valstī. Diskutējām par iekļaujošo izglītību un skolu psihologu un sociālo darbinieku lomu, par to, kā izvairīties no priekšlaicīgas mācību pamešanas.
“Mazāk ir vairāk!” ir viens no Somijas izglītības moto, Tāpēc arī sākumskolas skolēniem ir tikai 4 stundas dienā, bet devītklasniekiem – 6. Tāpēc arī netiek uzdoti mājasdarbi (ja nu vienīgi 10 minūtes kādu dienu). Tāpēc arī dzimtās valodas skolotāju slodze nedēļā ir 16 stundas, bet matemātikas skolotājiem – 21 stunda. Vairākkārt tika uzsvērts, ka Somijā skolotāji ir bērna, nevis birokrātijas dēļ. Arī otrgadnieki ir iespējami, gan tikai 1.-2.klasēs. Un liecībā 10 ballu sistēmā pirmā atzīme ir par uzvedību. Un, protams, bezmaksas pusdienas visiem skolēniem – garšīgākās pusdienas pasaulē! Dzirdot šādu lozungu, sapratām, ka arī mums tās jānogaršo un, samaksājuši 5.40 eiro, devāmies tās baudīt… abas ar slovēņu kolēģi pirmās atzinām, ka ēdināšana mūsu skolās krietni pārspēj šeit izmēģināto.
Joensu dažus rītus bija pat – 26 grādi, taču tas nebūt netraucēja skolēnus pirms nodarbībām rotaļāties ārā. Kad kopā ar kolēģi no Mālpils vidusskolas stāstījām, ka Latvijā bērni drīkstētu pat neierasties uz stundām, somu jaunieši to uztvēra kā joku.
