Mūsu kolektīvs izlēma arī atvaļinājuma dažas dienas pavadīt kopā, jūlija sākumā dodoties kopīgā 6 dienu atpūtas braucienā uz burvīgo Slovākiju. Protams, pirmā un pēdējā brauciena diena piespiedu kārtā bija veltīta Polijas apskatei pa autobusa logu, bet komfortablā autobusā šo pārbaudījumu izturējām itin viegli!
Pirmā ceļojuma dienā – iespaidīgā Oravas pils un pirmie augstumu pārbaudījumi gan fiziski, gan emocionāli. Pils atrodas uz 112 metrus augstas klints pie Oravas upes, tā it kā karājas tieši virs upes, un tieši šī novietojuma dēļ tai ir vēl viens nosaukums – „ērgļa ligzda”. Pils celšana ir bijis garš process, un katrs gadsimts pils arhitektūrā ir atstājis savas pēdas: šodien gan pils ārpusē, gan interjeros var manīt dažādus arhitektūras stilus: gotika, renesanse, baroks un pat elementus no modernisma. Skati fantastiski gan pils iekšpusē, gan ārpusē, jo no pils mūriem paveras elpu aizraujoši skati uz kalniem un upi!
Dienas otrajā pusē mums ir ieplānota Demanovas ieleja un Brīvības alas koridori un zāles, kas pārsteidza mūs ar saviem krāsainajiem stalaktītu un stalagmītu veidojumiem, pazemes ezeriem, sastingušiem ūdenskritumiem un pazemes upi. Alas ir 65 m dziļas, izvietojušās piecos stāvos ar alu gaiteņiem un zālēm. Tas bija aizraujošs ceļojums noslēpumainajā pazemes pasaulē, kas noslēdzās ar mūsu emocijām pēc grūtā kāpuma un neviltota prieka par redzēto!
Vakars pēc bagātās dienas nebeidza mūs pārsteigt, jo vakariņas baudījām Laupītāju krogā. Bija gan reibinoši dzērieni, gan garda zupa, gan turpat uz pavarda ceptas vistiņas! To visu baudījām, klausoties smeldzīgā čigānu dziedājumā, kurš lika gan nobirdināt asaru, gan celties kājās un ļauties dejai…
Klāt arī nākamā diena. Dodamies pastaigāties pa gotisko 13.gadsimta pilsētiņu Levoču, kas pasludināta par arhitektūras pieminekli, kas lepojas ar seno rātsnamu un ievērības cienīgiem dievnamiem. Pēc pilsētiņas apmeklējuma dodamies uz nākam objektu, kas atkal liek mums fiziski neatslābt, jo jāapmeklē augstā pakalnā esošo iespaidīgo Spiškas cietoksni. Šī vieta ir unikāla ar to, ka tā bija apdzīvota jau 5 tūkstošus gadus pirms mūsu ēras, pat vēl ātrāk, jo šajā vietā savu kāju spēruši neandertālieši. Pirms vairāk nekā 800 gadiem šajā vietā 634 metrus virs jūras līmeņa sāka veidoties milzīgs akmens cietoksnis. Šī vieta aizņem 41 426 m2 zemes un atrodas 200 metrus virs apkārtējā zemes līmeņa. Baudījām gan vēsturisko elpu, gan gleznaino plašo apkārtni! Vakarā pilnīga atpūta – savus sakarsušos un nogurušos prātus un ķermeņus varam atslābināt Vrbovas termālajos baseinos, kuri ir ne tikai relaksējoši, bet arī dziednieciski – varam pat izvēlēties sev piemērotas ūdens masāžas, temperatūras, sēra koncentrācijas.
Nemanot laika skrējienu, jau esam ceļojuma noslēguma fāzē! Nākamajā dienā „viss pa mierīgo”! Pats rīta agrums sākas kāda vietēja aitkopja saimniecībā, kur pilnīgi nesteidzoties baudām saimniecībā saražoto aitu sieru, klausāmies stāstījumu, vērojam siera ražošanas procesu. Īpašu sajūsmu radīja, vērojot kā gans ar saviem neatsveramajiem palīgiem – suņiem, mājās atdzen paprāvu aitu baru! Laikam tā zvaniņu šķindoņa liek mums justies nereāli laikā un telpā kopā ar fascinējošo apkārtni… Pēc aitu saimniecības apmeklējuma mūs gaida brauciens ar plostiem pa mežu un kalniem ieskauto, līkumaino Dunajecas upi, visiem kopā baudot skaisto Pienini nacionālo parku. Dabas skati, plostnieku stāstījumi mijas ar mūsu smiekliem un ūdens šļakstiem! Divas stundas paiet nemanot! Galapunktā neliela pastaiga un satiekamies brīnišķīgi skaistā un viesmīlīgā viesu nama terasē, kur īpaši mums ir uzklāts pusdienu galds ar slovāku nacionālo ēdienu. Baudām ēdienu un arī vietējo muzikantu dziedājumu. Skaisti, jo tiek veltīta arī mums viena latviešu tautas dziesma – varam visi kopā pie galda uzdziedāt! Pēcpusdienā mums dota atpūta – varam izvēlēties no apkārt esošajiem aktīvās atpūtas piedāvājumiem – iznomāt divriteņus un pa parka celiņiem doties braucienā uz tepat esošo Poliju, pavizināties ar zirga pajūgu, spēlēt volejbolu sporta laukumos, baudīt SPA kompleksu, kāpt kalnos pa norādītām un nomarķētām taciņām, bet varēja arī sēdēt sakoptajā terasē, baudīt ainavas, „dzīvo” mūziku un vietējā krodziņa piedāvājumus. Atpūta nenovērtējama, jo šī vieta nebija tūristu pārpildīta un dažus labumus, piem., SPA varējām baudīt tikai savā, līgatniešu, kompānijā.
Pēdējā diena Slovākijā un to veltam kalniem – Augstajiem Tatriem. Ar pacēlāju (sporta skolotāja, protams, ar kājām) pacēlāmies līdz kalnu smaiļu pakājei, kur mūs sagaidīja dzidrs augstkalnu ezeriņš Jūras acs. Līdz kalnu virsotnēm vēl bija jāmēro diezgan ekstremāls pārbrauciens ar pacēlāju, kuru varēja izmantot katrs pēc saviem ieskatiem. Tā bija rāma, nesteidzīga pastaiga pa kalnu takām, vērojot plašumus un savdabīgo augu pasauli. Protams, neizpalika fotosesijas, jo tik ļoti gribējās iemūžināt katru skatu, katru interesanto puķīti! Esam atpūtušies un pēcpusdienā jau sākās mūsu mājupceļš.
Esam relaksējušies, guvuši jaunus iespaidus! Ceļojums bija izdevies gan ar kopā būšanu, gan ar ļoti aizraujošiem, ļoti dažādiem apskates objektiem, gan jaukām un ērtām naktsmājām! Ceļojuma pēdējā dienā vienojāmies, ka noteikti šādi atpūtas braucieni ir jāorganizē katru gadu, tāpēc nākošvasar ceram, ka visi kopā atkal aizbrauksim kaut kur tālāk, piemēram, Horvātiju!
Liels paldies visiem mūsu draugiem, radiem, ģimenes locekļiem, kas palīdzēja mums nokomplektēt grupu! Prieks bija par tik jaukajiem līdzbraucējiem no Rīgas, Bīriņiem, Liepas, Siguldas, Liepājas, kuri tik jauki iekļāvās visu mūsu kopējā kolektīvā! Liels paldies savējiem – vietējiem līgatniešiem, kuri papildināja mūsu rindas autobusā ar savu klātbūtni!
Ekskursiju palīdzēja noorganizēt tūrisma firma „Ēdelveiss” un viņu jaukā gide Silvija. Ļoti lieli pateicības vārdi autobusa šoferiem Valērijam un Aleksandram, kuri tik profesionāli darīja savu darbu! Tas bija tūristu piepildīts sapnis – perfekts, sakopts, ērts autobuss!
Paldies mums visiem vēlreiz – tas bija neaizmirstami jauks ceļojums!
