Skolas darbs attālinātā mācību režīmā – tas ir jauns pieredzes stāsts, kurā mēs visi – gan skolotāji, gan skolēni, gan vecāki – nonākam pie jaunām atklāsmēm, tveram jaunus izaicinājumus. Laikam nekad skolām nav bijis tik radošs darba režīms, kad nemitīgi jādomā un jāmaina savas jau ierastās darba metodes, jāmāk pēkšņi atteikties no tikko uzsāktā, jo nonākam pie secinājuma, ka tomēr kaut kas nedarbojas, jāmaina…
Pirmā darba nedēļa aizvadīta un mums ļoti interesēja šī procesa norise gan skolotāja, gan vecāka un viņa bērna skatījumā. Darba nedēļa sākās diezgan aizrautīgi – ar bērnu zvaniem un īsziņām par procesu kopumā, par darāmajiem darbiem un uzdevumiem. Šajā laikā arī skolas administrācijai bija svarīgi sekot ļoti uzmanīgi līdzi visam procesam, lai tas visām iesaistītajām pusēm būtu saprotams un izpildāms.
Loģisks nedēļas noslēgums – ar anketas palīdzību jānoskaidro, kā mācības ir notikušas attālinātajā režīmā. Tika uzrunāti visi vecāki, skolotāji un 4.-12.klašu skolēni. Prieks bija par skolēniem, kuri rekordīsā laika posmā jau iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem!
Kādi tad bija skolēnu anketēšanas rezultāti? 64% skolēnu atbildēja, ka attālinātais mācību process ir pilnībā saprotams, 35%, ka procesu saprot daļēji un tikai 1 skolēns atbildēja, ka no šī mācību procesa neko nesaprot. Ja runājam par to, cik stundas dienā velta mācībām, tad 46% skolēnu mācās 4 un vairāk stundas (maksimālā vērtība anketā), 30% mācās 3 stundas, 18% – 2 stundas un 6% mācās 1 stundu dienā. Redzam, ka nākošajā anketā būtu svarīgi skolēniem dot iespēju izvēlēties anketā norādīt lielāku stundu skaitu, lai saprastu patieso situāciju par skolēnu noslogotību. Uz jautājumu par to, kas ir visvieglākais šajā izaicinājumā, skolēnu atbildes ir ļoti dažādas, bet gandrīz katrs (93%) atrada šajā procesā kaut ko pozitīvu un viegli izdarāmu. Sakopojām atbildes, kas bija interesantākas un kuru viedoklis sakrita arī ar citām atbildēm: “Liekas, ka viss ir viegli!”, “Mācīties, jo nav traucēkļu un var mācīties savā tempā”, “Nevajag agri celties!”, “Brīvi var ieslēgt fonā mūziku…”, “Var pats izvēlēties brīvstundu”, “Varu pats saplānot savu dienu kā vēlos”, “Viss ir pie rokas, nevaru nokavēt stundas”, “Patīk lasīt un dziedāt”, “Patīk sūtīt skolotājiem uzdevumus”, “Tas, ka var taisīt projektus, jo tas ir diezgan interesanti, noderīgi un, protams, viegli”, “Strādāt uzdevumi.lv”, “Varu vairāk koncentrēties darbam”, “Nav nekas vienkārši, jo grūtāk saprast”. Uz jautājumu par grūtāko, ar ko skolēns šonedēļ ir saskāries, arī bija līdzvērtīgs atbilžu skaits, jo lielāko daļu bija skārusi kaut kāda problēma, kaut gan 15% skolēni atzīmēja, ka viņiem nekā grūta šajā procesā nav. Populārāko viedokļu atbildes: “Man personīgi nekas nav grūts, visu saprotu!”, “Nemāku nosūtīt darbus”, “Priekšmetu mācību apjoms”, “Mācīties, ja tēmu nesaproti”, “Ka tev nevar palīdzēt skolotājs”, “Pilnībā viss ir grūti!”, Rakstīt kontroldarbus attālināti”, “Pildīt uzdevumus uzdevumi.lv”, “Tas, ka mazliet grūti piespiest sevi kaut ko darīt, saņemties”, “Brīžiem ir grūti saprast, kas jādara”, “Liek vairāk darīt nekā tad, kad bijām skolā”, “Sakoncentrēties un sadalīt laiku”, “Projektu taisīšana uz datora”. Protams, cik bērnu, tik viedokļu, ja kādam kaut kas šķiet viegli, tad citam tas ir grūti! Problēmsituācijas izdalījām pa klasēm, lai klašu audzinātāji pievērš uzmanību tam, kas viņu klasēs vairāk uzrādās kā risināma problēma. Nelielās anketas nobeigumā arī skolēns varēja atsūtīt kādu ziņu skolotājiem, tāpēc ar šī raksta starpniecību dažas arī nosūtam plašākai sabiedrībai: “Gribēju pateikt, ka tiešām ļoti patīk šis process un ka vēl joprojām skolotāji ir tie, kas palīdzēs!”, “Lai visiem skolotājiem izturība un veselība!”, “Labāk mācīties skolā, mājās nevaru saņemties!”, “Man nav ko nevienam teikt…”, “Man liekas, ka mēs nedēļas laikā izņēmām tēmas, ko skolā izdarītu tikai viena mēneša laikā”, “Nedodiet tik daudz mācīties!”, “Nav ko teikt, jo skolotājs visu labi izskaidro…”, “Man pietrūkst skola”, “Nepārslogojiet sevi un atrodiet laiku atpūtai!”, “Neuzdodiet grūtus uzdevumus, jo tad mēs iemācīsimies ne tā kā vajag un tad apgūt būs grūtāk kā vajag…”, “Neuzdot tik daudz, jo kad pabeidzu, jāiet atpakaļ gulēt”, “Es vēlos iet un skolu un mācīties klātienē”, “Ir bijuši jautājumi, bet atbildes atradu pati”, “Vai var labot darbus?”, “Paldies jums par pacietību ar mums visiem, jo mana mamma jau jūk prātā :)!”. Paldies, skolēni, par atbildēm, tas mums ir devis tikai meklēt risinājumus, lai šo procesu varētu padarīt pēc iespējas labāku un rezultatīvāku! Paldies arī par novēlējumiem, kas mums izraisīja smaidu un pastiprināja tikai vēlmi redzēt jūs visus atkal klātienē – skolā!
Vecāki atbildēs par attālinātā mācību procesa saprotamību dalījās precīzi uz pusēm, atbildot gan “jā”, gan “daļēji”. Iepriecina, ka tādu vecāku, kas kaut ko nesaprata, nebija vai arī aptaujā nepiedalījās. 🙂 Par diennaktī skolai veltīto stundu skaitu vairākums izvēlējās “4 un vairāk stundas” (55%), 3 stundas mācībām velta 35% aptaujāto ģimenēs, bet 1 un 2 stundas mācībām velta 10% ģimeņu. Visvieglākais šajā procesā, pēc vecāku domām ir tas, ka mācīšanās procesu var ieplānot sev piemērotā laikā, nav agri jāceļas, darbus var pildīt bez steigas, ka process jau no otrās dienas ir viegli un labi saprotams, saziņa ar skolotāju, skaidri uzdotie uzdevumi, vecākus priecē tas, ka bērnos šādi tiek ieaudzināta patstāvību, tiek veicināta māka jauno vielu apgūt no mācību grāmatas. Kā visgrūtāko vecāki saskata skolēnu noskaņošanu mācībām, saplānot visam laiku, it sevišķi, ja ģimenē vairāki bērni un arī darbs jāveic attālināti, vecākiem grūti palīdzēt, ja pats nezin pareizo atbildi, grūti, ja skolēns taujā pēc skolotājas atbalsta. Ir arī atbildes, kas liek mums pārdomāt procesa virzību, piemēram, viens vecāks uzskata, ka nav pietiekama kontrole, nav saprasti uzdevumu nodošanas termiņi, arī kāds ir saskāries ar to, ka uzdevumi nav laicīgi ievietoti skolvadības sistēmā e-klase. Pie šiem jautājumiem piestrādāsim un mēģināsim atrast problēmu, lai to risinātu. Arī vecāki savās anketas varēja padalīties ar ieteikumiem un atziņām: “Svētīgs laiks kopā ar ģimeni!”, “Ir dienas, kad liekas, ka uzdevumi ir par daudz…”, “Vēlētos, lai klases audzinātājs sazinātos ar bērnu personiski, lai nezūd kontakts!”, “Jūs esat malači! Veselību un izturību Jums un visam kolektīvam!”, “Ļoti vēlams (īpaši jau lielākās klasēs), lai pie uzdevuma būtu nepārprotami uzrakstīts, vai tas ir jāiesūta vai nē un līdz kuram datumam. Nu jau vairums skolotāju tā dara, bet pirmajās dienās bija nedaudz apjukums. Katrā ziņā gribam teikt paldies par ieguldīto darbu :)”, “Viss noritēja diezgan veiksmīgi, ja ņemu vērā tikai 2.klasnieka mācīšanos! Uzdevumi bija saprotami! Nav gan man lielas pārliecības ka , ka viņi iemācīsies kaut ko ļoti jaunu! Bet atkārtot veco vielu un mācīties ļoti nedaudz jauno ir arī vērtīgi!”, “Novēlu visiem izturību, it sevišķi vecākiem, kuriem bērni ir vieni mājās darba laikā!”, “Nelikt kaut ko izpildīt tajā pašā dienā. Vajag dot laiku/termiņu, lai nav tā, ka nav laika paēst, bet drudžaini jāskatās pulkstenī cikos kas jānodod. Un tā katru dienu. Kas no bērniem būs, ja viņi 7-8 stundas nonstopā sēž pie datora??”, “Gribētos kādu atgriezenisko saiti ar skolotāju, ja es kā vecāks nevaru bērnam paskaidrot pareizo risinājumu kādam uzdevumam. Lai būtu kāds uzskatāms piemērs.”, “Tikai pieaugusi apbrīna par skolotāju pacietību, mācot bērnus!”. Liels paldies, vecāki, par atbildēm, ierosinājumiem, spēka vārdiem! Mēs noteikti saprotam arī Jūsu pacietību, nogurumu dažādo risinājumu meklējumos, lai pēc iespējas labāk savam bērnam palīdzētu īstenot šo izglītības modeli! Sadarbojamies, jautājam, risinām kopā!
Nobeigumā par skolotāju aptauju. 94% skolotāju procesu ir sapratuši un ar lielu izaicinājumu un degsmi visu sākuši īstenot no pirmās attālināto mācību dienas. 6% skolotāju procesu ir izpratuši daļēji un ceram, ka šajā nedēļā šis procents būs pieskaitāms pie pirmajiem minētajiem! Visvieglākais šajā procesā pedagogiem: “Plānošana”, “Veikt ierakstus e-klasē, uzdot darbus”, “Saņemt tūlītēju atgriezenisko saiti no skolēna”, “Sameklēt piemērotus uzdevumus”, “Saprast, ka skolēniem augusi atbildības sajūta”, “Vari sākt procesu, vēl neizkāpis no gultas, ikdienas darbus vari apvienot ar skolu”. Protams, visgrūtākais jau ir nojaušams: “Nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu”, “Skolēni nepilda uzdoto”, “Grūti kontrolēt apjomu”, “Pielāgoties jaunam darba ritmam”, “Grūti izskaidrot konkrētu uzdevumu izpildes nianses. Ne visiem skolēniem ir pieejamas visas nepieciešamās programmas (Power Point, Excel, Word)”, “Dažu skolēnu nepietiekama prasme iedziļināties, lai patstāvīgi izprastu uzdevumu noteikumus; komentāru rakstīšana ir ļoti laikietilpīgs process”, “Jāizdomā, ko bērni var paši izpildīt, grūti kontrolēt apjomu, vairāk jāpaļaujas uz “goda vārdu”, paskaidrojumi nepieciešami ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem”, “Jāpārdomā katrs uzdotais uzdevums – apjoms, laika limits, jāspēj vienlaicīgi pārredzēt procesu”, “Ļoti vēlos klātienē”, “Tā kā katrs skolēns mācās sev ērtākā laikā, skolotājam ir jābūt gatavam 13 stundas diennaktī sniegt konsultācijas, pieņemt atgriezenisko saiti, uzmundrināt skolēnus”, “Pārliecināties, vai skolēni ir sapratuši uzdevumu. Mācību process ir lēnāks, ar to ir jārēķinās…”. Arī skolotāji varēja dalīties uzkrātajās atziņās: “Mēs kļūsim labāki plānotāji”, “Manuprāt, šāda attālinātā mācīšana/šanās ir kolosāls variants, jo gan bērni, gan skolotājs var brīvi organizēt savu darbu, dienas plānojumu. Nav lielākā dienas daļa jāatsēž stundās bērniem. Absolūti atbilstošs jaunajām kompetencēm – skolotājs vada, bet skolēns pašmācās. Domāju, ka šādu modeli var kombinēt ar kontaktstundām. Ieguvēji būtu visi!”, “Jauniegūtās prasmes turpināt izmantot mācību procesa organizēšanā arī atgriežoties ierastā darba režīmā”, “Ātrāk gaidu 14.aprīli!”, “Izdomāt, kā motivēt skolēnus strādāt!”, “Šādi varētu nodrošināt apmācību slimotājiem, laikā, kad skaities jau vesels, bet uz skolu vēl ārsts nelaiž”, “Atziņa – strādāt skolā ar bērniem ir vieglāk!”, “Uzdevumiem, izpildes termiņiem jābūt ļoti konkrētiem, jāpaskatās uz to no skolēna skatu punkta. Neuzrakstīju konkrēti, un tagad atbildes jāgaida veselu nedēļu līdz nākamajai stundai. Ir aktīvi skolēni, kas darbu paveic tajā pašā dienā un iesniedz. Atklājums – aktīvākie izrādās tie, kuri stundās tādi nav”, “Jāuzdod darbi, ar kuriem skolēni var tikt galā paši. Bet ko darīt ar tiem, kas neko neiesūta, nav pat izlasījuši vēstules?”, “Skolēni atzinīgi novērtē mācības skolā, attālināta mācīšanas ir grūtāka. Lai mums izdodas!”
Lai mums izdodas! Visiem! Lai ir veselība, darboties prieks, labs noskaņojums, neskatoties uz drūmo situāciju!