Nav viegls šis attālinātais darba režīms, bet mēs pārdzīvosim šo trauksmaino laiku! Latvija dibinājās ne mazāk trauksmainā un sarežģītā laikā. Kādā tiešsaistes zoom stundā nolēmām parunāt par Latviju, par zināmiem un mazāk zināmiem vēstures faktiem, nolēmām kopīgi deklamēt kādu skaistu dzejoli un pārdomāt attālinātās iespējas valsts svētku svinēšanai! Ar šī ieraksta starpniecību dalāmies savām pārdomās un idejās kā svinēt svētkus attālināti!
Aija aicina novērtēt tās foršās lietas, kas ir mums apkārt. Nesenajā klases pārgājienā pa Līgatni ar Māri Olti apskatījām vairākas interesantas vietas te pat Līgatnē. Piemēram, uzzinājām, ka Latvijas karogs mastā netālu no skolas ir 27 metru augstumā, tāpat uzzinājām, ka vilku vāles ir ēdamas un garšo gandrīz kā kartupelis, un liepas mizu ir teju neiespējami saplēst ar rokām un no tās var izveidot apavus. Attālinātajā laikā jādodas pastaigās dabā tepat apkārt!
Aleksejs svētku laikā iesaka skatīties vecās labās latviešu filmas, kā, piemēram, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Boņuks”, “Sprīdītis”. Aleksejs drosmīgos aicina iefilmēt video, kur dzied kādu latviešu tautas dziesmu vai skaita dzejoli un ievietot video internetā. No Latvijas vēstures faktiem Aleksejam nozīmīga šķiet Latvijas nacionālo partizānu loma Latvijas vēsturē. Tie bija cīnītāji, kas ar partizānu kara metodēm cīnījās pret padomju okupācijas varu pēc Otrā pasaules kara. Partizāni tiek saukti arī par mežabrāļiem, jo viņu apmešanās vietas bija, galvenokārt, mežos. Pirmās partizānu vienības izveidojās Latgalē 1944. gada rudenī un visvairāk partizānu grupu 1944. gada nogalē bija Abrenes, Daugavpils un Ilūkstes apriņķos. Sākotnēji partizānu grupas bija pat 100 un vairāk cilvēku lielas.
Dāvis aicina uzklāt svētku galdu, atvērt Latvijas valsts simtgades mājaslapu un kopā ar tuvajiem atjaunot zināšanas par Latvijas vēstures faktiem un to hronoloģiju. Vairāk nekā simt gadus var pētīt un analizēt! Par spīti visām tā laika grūtībām Latvijas valsts tomēr tika dibināta! Svētku sajūtas veicinās arī kino skatīšanās. Dāvis iesaka filmas: “Rīgas sargi”, “Dvēseļu putenis”, “Tēvs nakts”. Filmas šajā laikā pieejamas vairākās interneta platformās.
Diāna izceļ kādu maz zināmu kuriozu no pirmā Latvijas valsts prezidenta Jāņa Čakstes ikdienas. Prezidents Jānis Čakste iedibināja tradīciju, ka Valsts prezidenti regulāri apmeklē Latvijas novadus. Protams, par to rakstīja arī avīzes. Tolaik Daugavpilī ļoti populāras bija suņu sacensības, kas notika kādā ceļojošā cirkā. Taču dienā, kad prezidents apmeklēja pilsētu, vairāk skatītāju bija sapulcējušies viņa sagaidīšanai nekā cirka skatīšanai. Vietējais žurnālists, gribēdams uzslavēt prezidentu, ievietoja avīzē rakstu ar visai dīvainu virsrakstu: “Valsts prezidents veiksmīgi cīnās ar suņiem!” Latvijas vēsturē netrūkst arī priecīgu un jautru notikumu. Svinot svētkus attālināti, mēs varam pameklēt kādu joku par Latviju vai anekdoti par latviešiem! Ja ir vairāk laika, Diāna aicina uzrakstīt kādu jauku apsveikumu ģimenei un draugiem ar kādu mīļu dzejolīti par Latviju!
Edīte atceras, ka parasti valsts svētkos piedalījusies dažādos pašvaldības organizētajos valsts svētku pasākumos, bet šoreiz jāsvin būs citādi. Edīte aicina apskatītes foto albumus no ģimenes vēstures. Tāpat Edīte aicina aizdomāties par to kā mūsu valsti redz tūristi, ko viņi ievēro pirmo, ko vēlas apskatīt Latvijā un aicina iedomāties sevi tūrista ādā un izplānot kādu neparastu ceļojumu pa Latviju. Edīte atgādina, ka par Latviju ir daudz dažādu spēļu un šajā attālinātajā laikā var noorganizēt kādu ģimenes vai draugu viktorīnu par Latviju.
Elizabete aicina neaizmirst izkārt vai pacelt Latvijas karogu pie savas mājas un atgādina, ka katrai valstij ir nozīmīgas tradīcijas un simboli. Viens no Latvijas simboliem ir mūsu karogs – sarkanbaltsarkanais. Liela vērtība ir mūsu karoga rašanās stāsts. Kā izrādās, Latvijas karogs ir uzskatāms par vienu no senākajiem mūsdienās izmantotajiem karogiem pasaulē. Pirmo reizi karogs pieminēts Atskaņu hronikā, kurā stāstīts par kauju 1280. gadā pie Cēsīm, kurā izmantots sarkans karogs ar baltu joslu pa vidu. Latvijas karogam ir pat savs likums. Lai vīruss neietekmētu mūsu sajūtas, Elizabete aicina dalīties savos svētku mirkļos sociālo tīklu platformu “storijos”!
Ieva rosina noteikti nodziedāt valsts himnu un neaizmirst ieturēt arī klusuma brīdi, pieminot kritušos, kas cīnījās, lai mums būtu sava valsts un brīvība šodien. Tas nekas, ka attālināti dzīvojam un mācāmies vīrusa dēļ, tomēr brīvā valstī dzīvojam. Ievai interesants liekas fakts par jaunlatviešu kustību 19. gadsimtā un tās līderu spējām jau krietni pirms valsts dibināšanas cīnīties par latviešu nacionālās identitātes apzināšanu un saglabāšanu, par kultūras veidošanu un izglītības nostiprināšanu. Nedrīkstam aizmirst tādas personības kā Juris Alunāns, Krišjānis Barons un Krišjānis Valdemārs.
Mārai interesants likās fakts, ka 1919. gadā jaundibinātā Latvijas valsts kādu brīdi tika vadīta no netipiskas vietas – no kuģa “Saratova”, kurā atradās Latvijas valdība ar tās vadītāju Kārli Ulmani. Tā bija vienīgā drošā vietā, jo kuģis atradās angļu militārajā aizsardzībā Liepājas ostā. Valsts svētkus Māra iesaka svinēt ģimenes lokā, iedegt svecīti, kopīgi ieturēt vakariņas un skatīties salūtu, ja tāds būs, kā arī klausīties latviešu dziesmas, kā piemēram, “Saule, Pērkons, Daugava”, “Tumsa – Ai, Bāliņi”, “A. Kivičs & L. Dabare – Latvijai”. Noteikti var uzcept sarkanbaltsarkanu kūku un iepriecināt savējos. Laba recepte ir kūkai “Sarkanais Samts”. Pagatavošana prasa apmēram 90 minūtes un recepti var atrast googlē.
Paulai atmiņā īpaši palikusi Latvijas simtā dzimšanas diena, kad piedalījusies svētku svinībās Rīgā. Šajā laikā Paula iesaka svinēt svētkus, aizdedzot svecītes, uzcepot kādu torti un skatoties latviešu filmas. Arī Paula iesaka noskatīties “Rīgas sargus”. Analizējot vēstures notikumus, Paula izceļ to, ka Latvijas valsts neradās nejauši, bet gan valsts dibināšanu balstīja milzīga latviešu tautas griba. To svarīgi apzināties arī šodien.
Skolotājs Mārtiņš aicina katru apzināties kā mūsu valsts veidotāju. Latviju veido mūsu katra domas un darbi, mūsu ikdienas ieguldījums Latvijas labā. Šogad svinam Latvijas 102. dzimšanas dienu un pirms diviem gadiem svinējām Latvijas simtgadi, un valsts simtgades svinību galvenais vēstījums skanēja „ES ESMU LATVIJA”, un to caurstrāvo līdzdarbības motīvs „Es radu Latviju. Es daru Latviju”. Šis vēstījums atgādina, ka Latvijas galvenā vērtība ir tās cilvēki, kuri ziedojuši savu dzīvi un dzīvību neatkarīgas valsts tapšanai un pastāvēšanai, ar ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. Mēs katrs esam Latvijai vajadzīgi ar mazajiem un lielajiem ikdienas darbiem. Mīlēsim savos tuvākos un mūsu Latviju!
Priecīgus svētkus!