1.diena – kino. 8.martā mēs skatījāmies filmu NEIESPĒJAMAIS IR IESPĒJAMS un tikāmies ar filmas veidotājiem. Skolēniem, skatoties filmu, aizraujoša un apbrīnas vērta šķita biatlonista Raimonda Dombrovska, filmas galvenā varoņa, rakstura stingrība un fakts, ka viņš nepadevās un turpināja iesākto ceļu, šķērsojot ASV no ziemeļiem līdz Meksikas robežai, neatļāva nekādām grūtībām – ne nogurumam, ne sliktam ceļam, ne veselības problēmām,- sevi apturēt un divas reizes ar rollerslēpēm veikt tik tālu ceļu. (Rūdis: “Es varu apgalvot, ka ne puse no mums visiem nevarētu pieveikt 1000 km, kur nu vēl pāri 6000 km!”)
Pēc sarunas ar filmas veidotājiem R.Dombrovski un A.Asperu skolēni atzina, ka ir vērts mēģināt īstenot izaicinājumus, ka viss ir iespējams un “…viss slēpjas galvā”, tikai nevajag atmest ar roku, ir jācenšas doties virzienā uz mērķi un jāizmanto visas izdevības, ko piedāvā dzīves situācijas. (Kristiāns: “Es no filmas veidotājiem guvu pārliecību, ka, ja man ir iespēja, tad tikai jādara, jo neviens nezina, kad man tāda iespēja vēl būs.”)
2.diena – pārgājiens. No klases audzinātājas piedāvātajiem trim maršrutiem, skolēni izvēlējās garāko pārgājienu, un mēs 9.martā devāmies ceļā no Līgatnes gar Gaujas krastu uz Siguldu.
Mums nemaz tik viegli negāja, jo nācās saskarties problēmām, proti, sāpes kājās – tas bija pats trakākais, jo nebijām sen kustējušies Kājām, kuras bija pieradušas intensīvi nestaigāt, tas bija liels pārbaudījums – tās sāpēja un gandrīz nebija spēka tikt līdz galam. Arī apavu izvēle radīja sarežģījumus – sniegotajā ceļā izmirka zābaki, pat atlīmējās zābaka zole, kājām tika uzberztas tulznas un noberzta āda. Mūs pievīla arī lietotne STRAVA, kuras uzdevums bija uzskaitīt veiktos kilometrus,- ne visiem bija pieejams internenta pieslēgums, ātri izlādējās tālruņu baterijas, un, līdzko pazuda zona, tā pārstāja skaitīt kilometrus.
Bet visjautrākais bija tas, ka …visa klase varēja iet kopā, …varēju satikties ar klases biedriem, …beidzot satiku savus draugus, …varēju izrunāties ar klases biedriem, …pabiju ilgāk ārā staigājot, nekā es to daru ikdienā,…tas bija jautri pavadīts laiks, …kājas tika izkustinātas, saelpojāmies ļoti daudz svaiga gaisa,… bija kopīgs pikniks,…pie ugunskura varēju uzēst desiņas, …izturējām līdz Siguldai, …nogājām garo distanci, …uzkāpām Paradīzes kalnā un redzējām brīnišķīgus dabas skatus. (Veronika, Rūdis, Mārtiņš M., Aleksandrs, Kristiāns, Mārtiņš S., Kristīne, Endijs, Anete, Raivis) Pārgājiens bija ļoti labs mums visiem, jo mēs tagad esam nosēdējuši jau pusgadu attālinātajās mācībās pie ekrāniem. Ar pārgājienu mēs varējām uztaisīt tādu kā mazu “restartu”, un nākamajā nedēļa būs brīvlaiks, varēsim atpūsties un pēc brīvlaika ķerties pie mācībām ar jauniem, atsvaidzinātiem prātiem. Ļoti jauki bija satikt klases biedrus dzīvē, nevis video zvanā, un prieks, ka mēs visi kopā varējām iet 😎. Uzvara!
Mūsu pārgājiena trofejas:
– prieks par atkalredzēšanos ar klases biedriem,
– dažas noberztas kājas un vižņu mūzika Gaujā, un ledus krāvumi tās krastos,
– sniegā izmirkuši zābaki un pāri kritušiem kokiem un drošiem tiltiņiem šķērsotas Gaujas pietekas,
– stirnas galvaskauss dabas zinību kabinetam un sāpoši muskuļi,
– svaigs gaiss, brīnišķīgi dabas skati un vairākas kājas ar tulznām,
– pārliecība, ka neiespējamais IR iespējams,
– pozitīvas emocijas, ar kurām varētu piepildīt okeānu,
– veikti ap 25 km un kopīgi veidots video https://youtu.be/4-NsSo2ugtc
3.diena – vingrošana skolā. 10.martā notika vingrošana skolā, un visjaukākais, skolēnuprāt, bija atkalsatikšanās ar klases biedriem un jautra kopā būšana vingrojot.
4. un 5.diena 11. un 12.martā tika plānotas skolēnu individuālās fiziskās aktivitātes. Lai uzturētu savu fizisko formu, skolēni vingroja, pastaigājās vieni vai ar ģimeni un suni, soļoja, centās ēst veselīgi, turpināja veikt pienākumus mājās (šķūrēja sniegu, sanesa malku), bet daži skolēni arī vaļsirdīgi atzina, ka šajās dienās ļoti intensīvi spaidīja klaviatūru, lai iesūtītu iekavētos darbus (nu cik vien varēja), daži apslimušie veseļojās un atguva spēku. Skolēni secināja, ka ir diezgan grūti ikdienā pašiem sevi motivēt izkustēties, bet tas izdodas, ja tiek organizētas kopīgas klases aktivitātes.
Gan sev, gan citiem 8.klases skolēni iesaka nesēdēt tik daudz istabā pie tehnoloģijām, tā vietā iet ārā, nodarboties ar kaut ko fizisku, biežāk pavingrot, dzīvot veselīgu dzīves veidu un ēst veselīgi. Šī nedēļa dažus skolēnus iedvesmoja atsākt skriet tāpat kā vasarā, katru rītu izstaipīties un “…varbūt izskriet mazu aplīti savā rajonā…”, vairāk doties dabā un dienas plānā iekļaut vismaz kādu mazu pastaigu vai ko vairāk par pastaigu, ja laiks atļauj.
Mūsu klase ir gandarīta par fiziskās aktivitātes projekta nedēļu, kurā bija iespēja satikties un izkustēties, iegūt jaunas atziņas un audzināt savu raksturu.
8.klases skolēnu domas apkopoja klases audzinātāja Baiba Aizupiete
