Šorīt mūžībā devusies Rita Mieriņa. Ritiņa. Tā mēs viņu dēvējām skolā. Čakla, atsaucīga un izpalīdzība mūsu komandas dalībniece. Atceramies, ka kāds viņu sauca par čaklo darba rūķi, kāds par darbīgo skudriņu. Mūsu teritorija vienmēr bijusi sakopta, tīra un kārtīga, uz Ritiņu vienmēr varēja paļauties – pat vislielākajā sniegputenī bijām droši, ka kalna ceļš uz skolu būs notīrīts un smiltiņām nokaisīts…
Atcerēsimies Ritu ar jauku atmiņu, mīļu smaidu un labu vārdu! Izsakām visdziļāko līdzjūtību Ritas ģimenei, kolēģiem un draugiem…