Izglītības iestāde un pieredzes apmaiņa ir ļoti cieši saistīti jēdzieni, bet starp pedagoģiskajiem darbiniekiem. Mūsu skolas jaukās pavārītes jau dažus gadus atpakaļ izteica vēlmi apmeklēt kādu skolu un padalītes pieredzē ar ikdienas darbu skolas virtuvē. Un, ņemot vērā šī gada konkursa “Labākais skolu ēdinātājs Latvijā” rezultātus, mūsu skolas virtuves komanda nolēma paviesoties Penkules panatskolā, kura konkursā bija ieguvusi specbalvu par radošumu.Ja vajag, tad vajag – direktore sēdina visu skolas ēdinātāju komandu savā auto un braucam pēc pieredzes uz Zemgali!Penkules pamatskolas abas pavārītes sastapām ļoti rosīgā brīdī, jo pēc stundas bija ar pusdienām jānodrošina pirmsskolas grupu bērnus. Cepšanas un vārīšanas procesam paralēli norisinājās atraisītas sarunas – savstarpēji jautājumi mijās ar atbildēm, smiekliem, brīvu gaisotni. Tad, kad bērniņi tika pabaroti, tad arī mēs tikām aicināti izbaudīt pusdienas, baudot kotletītes ar īpaši mums pagatavotiem īpašiem kartupelīšiem un iedzert kopā kafiju ar mūsu atvesto ciemkukuli – pašcepto mūsu pavārīšu kūku.Tā kā visai komandai bez izpausmēm virtuvē ir arī tuva dārzkopība, tad pēc piepildītā rīta cēliena devāmies apskatīties Dobeles ceriņus, lai to reibinošā smarža mūsu atmiņās šo braucienu padarītu par vēl īpašāku. P. S. Pa ceļam, lai nenomaldītos, meklējot ceriņu dārzu, ņēmām talkā viedierīci. Bet, lai uzstādītu meklējamo objektu, nolēmām apstāties ceļmalas autobusa pieturā. Varat vien iedomāties jautrību, kad izlasījām pieturas nosaukumu! To skatīt galerijā! 
