Aizvadīta Jauno Līderu vidusskolas vidusskolēnu līderības saruna ar Uģi Jokstu. Uģis ir Latvijas Televīzijas redaktors, žurnālists, erudīcijas spēles “Veiksme. Intuīcija. Prāts.” vadītājs un redaktors, ārpus televīzijas organizē un vada gan izklaides, gan izglītojoša rakstura pasākumus, tajā skaitā diskusijas un domu apmaiņas dažādās jomās. Uģis ir ieguvis arborista profesiju. Brīvajā laikā ir aktīvs sabiedriskās dzīves veidotājs savās dzīvesvietās Ādažos un Līgatnē.Sarunā uzzinājām Uģa dzīvesstāstu. Tas ir košs un pārsteigumiem pilns. Uģis minēja daudz vērtīgas atziņas un dalījās savā pieredzē. Viena no atziņām saistās ar aicinājumu izmantot visas iespējas skolas laikā un ārpus tās veikt brīvprātīgo darbu, iepazīt caur to jaunus cilvēkus un iepazīt dažādas dzīves jomas. Viņa dzīvē brīvprātīgais darbs ieņem nozīmīgu lomu un tas palīdzējis stiprināt personīgo izaugsmi. Sarunas laikā Uģis pastāstīja arī par citu draugu brīvprātīgā darba piemēriem, kas bija gana drosmīgi. Piemēram, kāds augsta līmeņa speciālists reiz pieteicās par brīvprātīgo hokeja čempionātā un galu galā kļuva par speciālistu hokeja federācijā. Uģis vairākkārt aicināja visus novērtēt to, kas mums ir! Novērtēt dabu, kas apkārt un iespējas, kas tik daudz un plaši pieejamas. Vēl kāda atziņa saistās ar spēju pārvarēt bailes. Uģis ilgi meklējis ceļus kā pārvarēt dažādas bailes. Un kad izdevās, tad daudzas problēmas atrisinājās. Nevajag baidīties atzīt, ka nevaram kaut ko izdarīt, jo pietrūkst zināšanu. Svarīgi atzīties, ka kaut ko nezinām vai esam sagrēkojuši. Un atzīties, ka spējam mācīties un to, ko nezinām, varam iemācīties un galvenais, ka esam gatavi iemācīties. Tāpat svarīgi dzīves laikā mācīties dažādas prasmes, lai ir iespēja darīt dažādus darbus. Svarīgi, ka ikdienā cenšamies viens otru atbalstīt. Būtiski, ka spējam kādam pateikt, ka “Tu dari pareizi!”, “Tu esi uz pareizā ceļa!”. Katram svarīgi to zināt un savstarpējā motivācija palīdzēs abiem. Aizraujošs bija Uģa stāsts par lielformāta Latvijas karogu Līgatnē, Kangarītī. Par idejas tapšanu un īstenošanu. Par tēva zvanu, kad tika noskatīts karoga masts, līdz sabiedrības milzīgo atsaucību par būvprojekta veidošanu, par 27 metru garā masta aiznešanu ar rokām no meža līdz kalnam, par daudzajiem palīgiem, kas ir ikdienas uzraugi karogam, par talku un zupu, par eksperta kļūšanu vēlāk, kad karogs jau skaisti plīvojis, un daudzajiem jautājumiem kā, ko, kas darīts šajā projektā, par pašvaldības atsaucību un atbalstu. Skaists pilsoniskās līdzdalības stāsts!