7.vēstule no Turcijas: Šodien pēdējā darba diena Fethijes skolā. Vairāk gan tā ir kā atmiņu, piedzīvojumu un iespaidos dalīšanās diena. Pēc draudzīgām un emocionālām sarunām visi saņēmām šīs mobilitātes apliecinājumus – sertifikātus. Turku skolēni uzdāvināja mums arī pašu izgatavotu plakātu ar šīs nedēļas svarīgākajām aktivitātēm fotogrāfijās un novēlējumiem mums. Tad seko kopbilde pie skolas un mēs atkal esam aicināti doties apskatīt vēl neapskatīto.
Vispirms šīs dienas ceļojumā tika iekļauta 4000 gadu senā Tlosas pilsēta. Tā ir viena no vecākajām pilsētām un senatnē tā bija liela metropole. Pilsēta ir slavena ar arheoloģiskajiem dārgumiem un skaisto dabas ainavu. Mūsu skolēni atcerējās skolā mācīto, ko nu varēja aplūkot dzīvē – kapiteļi, kolonnas un citas arhitektūras formas. Šī senās pilsētas apskate mums lieliski kalpoja arī kā vēstures un kultūras mācību stunda. Šeit arī gidi mums ieteica nogaršot čitlenbik (akmeņkoku) odziņas – patīkami skābenas!
Tālāk pusdienas pie kanjona – relaksējoši krāšņi un ar daudz izsalkušām zosīm. 🙂 Kanjons – iespaidīgs dabas veidojums. Lai ietu tālāk pa kanjona leju, jāšķērso strauja kalnu upe ar stindzinoši aukstu ūdeni. Šoreiz straume bija ļoti spēcīga, lai mēs to šķērsotu…
Veldzējumam Pataras pludmale – labākā pludmale Turcijā, jo to ieskauj balto smilšu kāpas 18 km garumā. Ar šo smilšu pludmali turki ļoti lepojas, tā viņiem ir kas ļoti īpašs. Vietējie bija ļoti pārsteigti, uzzinot, ka šādas smiltis klāj gandrīz visu mūsu jūras pludmali, tāpēc mēs paši varbūt nebijām tik iespaidoti. 🙂
Pēdējo vakariņu restorānu mums izraudzījās hoteļa saimnieks. Bagātīgais vakariņu galds atklāja mūsu „vājo vietu” Turcijā – nevarējām visu apēst! 😉