30.06. – vienpadsmitā diena. Rīta darbnīcā uzzinājām, kas ir mūsu slepenais draudziņš, kas šajās dienās mums sūtīja saldumus un apskāvienus, pateicām arī, kam mēs esam slepenie draudziņi.
Pāris “enerdžaizeri”, kur pierādījām uzticību citiem un pasmējāmies.Lielais refleksijas aplis, kurā ikviens pateica, kādu labu, sirsnīgu, pateicības pilnu vārdu par šo projektu. Ar to arī beidzās oficiālā projekta daļa.Brīvajā laikā animācijas filma “Inside out 2” (P.S. Projektu sauc tāpat kā šo multeni), citiem miedziņš, čemodānu krāmēšana.
Tikšanās ar projekta galveno cilvēku, kuram pastāstījām arī to, kas mums varbūt īsti nepatika, nonācām pie secinājuma, ka tās ir “kultūru atšķirības”
.
Vēlāk kādam bija pastaiga uz Ungārijas robežu, kādam volejbols. Runājot par volejbolu, laukums atrodas kalniņā, ja bumbu aizsit šķībi, tad momentā jāskrien pakaļ pirms tā noripo lejā. Tā arī visi darīja, jo zināja, cik grūti ir pēc tam uzkāpt atpakaļ. Ņemot vērā, ka kalniņš ļoti stāvs uz visām pusēm, vienmēr nodomājām, ka tik kāds nenokrīt. Šodien bija pirmā reize, kad kāds nokrita. Viss veiksmīgi, bet tik smieklīgi, ka gandrīz nepieklājīgi. Žēl, bet labi ka tā bija pēdējā reize, jo dažai labai no sportošanas un slodzes ir palikušas veselas tikai 0,5 ekstremitātes no četrām.
Vakariņās burgeri, daži, protams, sajūsmā. Pilnīgai laimei neko vairāk arī nevajag, ja nu vienīgi atvadu ballīti līdz 5.30 rītā.Foto pie tām zīmīgajām lavandām, kas bija svarīgas Jāņu atmosfēras radīšanai.
